1. diena (21.07.2025.) Cēsis – Līgatne 22,5 km
Cēsis – 9 km Rakši – 5 km Zvārtes iezis – 8.5 km Skaļupes Svētbrīdis LELB Lazdonas baznīcā plkst.7.00 Izbraucam plkst.7.30 Zīmodziņu saņemšana pie Sv. Jāņa baznīcas Cēsīs. ~ Plkst.9.00 posms sākas. Posms caur pilsētu, pa mežu, kur daudz saknes. Paredzēti tikai īsi atpūtas brīži. Dodamies pāri Rožu laukumam pa Lielās Katrīnas ielu. Šķērsojot Palasta, ielu, turpinām iet pa Bērzaines ielu, kura vēlāk virzās kalnā. Kalna līkumā nogriežamies pa kreisi, bet pēc dažiem metriem nogriežamies pa labi uz Emīla Dārziņa ielu. Pirms Gaujas ielas nogriežamies pa labi uz Dzirnavu ielu un pēc 300 m atkal pa labi uz Jēkaba ielu. Pēc 1,2 km, kad Jēkaba iela beidzas, T veida krustojumā griežamies pa kreisi uz Peldu ielu un ejam taisni līdz Gaujas ielai, kur nogriežamies pa labi. Tieši pirms Gaujas tilta griežamies pa kreisi uz Mūrlejas ielu, pa kuru ejam līdz Žagarkalna laivu kempingam. Kempinga autostāvvietas tālākajā kreisajā stūrī sākas taka ar virziena rādītāju “Spoguļklintis 10 min”. Ejam pa šo meža taku gar Gaujas malu. Apmēram pēc 500 m, takai sadaloties, turamies pa kreisi. Drīz nonākam pie Gaujas vecupes, kur ūdenī skaisti spoguļojas klintis, nedaudz tālāk pa kreisi paliek Dzidravots, bet mūsu ceļš nogriežas pa labi. Nākamajās krustcelēs izvēlamies virzienu pa labi, sekojot norādei “Ozolkalns”. Pēc 600 m, nonākot Ozolkalna kempingā, izvēlamies ceļu augšup kalnā gar kempinga mājiņām. Nākamo kilometru ejam pa skaistu meža ceļu, līdz nonākam pie lielāka asfaltēta ceļa, pa kuru griežamies pa labi lejup no kalna. Pa šo ceļu pēc 1,5 km sasniedzam kamieļu parku “Rakši”. Pusdienu zupa. Atpūta. 1,5h ~ Plkst.13.30 ceļu turpinām taisni, pa meža ceļu pār Rakšupi. Labs ceļš riteņiem un ratiņiem ~5km. Pa šo ceļu nekur nenogriežoties veiksim nākamos 3 km. Mežam beidzoties, pa kreisi skatam paveras lauku saimniecības un pēc brīža ceļš savienojas ar otru lauku ceļu, kur nogriežamies pa kreisi. Šeit, paejot garām namam un lauku saimniecībai, kas paliek labā pusē, nonākam pie galvenā ceļa. Griežamies pa labi un pēc dažiem metriem nogriežamies pa kreisi, kā norāda zīme “Zvārtes iezis 1,7 km”. Sasniedzot automašīnu stāvlaukumu, kurš ir ceļa labajā pusē, dodamies tam pāri. Šeit var izmantot labierīcības. Gar priekšpusi paejam garām Info centra namiņam un nogriežamies pa labi. Ejam taisni līdz pat Amatas upei un skatu laukumam, no kura var vērot skaisto un majestātisko Zvārtes iezi. Tad virzāmies pa labi un pa taku ejam līdz Amatas upes tiltiņam, kuru nešķērsojam. Atpūtas vieta. 30 min. ~Plkst.15.00 Turpinām iet taisni garām galdiņiem, līdz sasniedzam gleznainās Amatas dabas takas sākumu. Ieteikums piedalīties visiem!!!! Kāpjam augšup pa mazām trepītēm un 2.5 km dodamies pa taku. Kad takai beidzoties nonākam laivu kempingā, turamies pa labi. Šeit pie galdiņiem varam arī atpūsties. Rekolekciju vieta. 1h ~Plkst.17.00 Izejam uz ceļa un nogriežamies pa kreisi, pēc brīža škērsojam Amatas upi. Turpinām ceļu klusējot 1h. Aicinājums pārdomāt – Kādēļ es dodos svētceļojumā, Rekolekcijā dzirdēto. Pa šo ceļu ejam nākamos 4 km līdz nonākam Līgatnes rehabilitācijas centra ciematiņa tuvumā. Dodamies tikai taisni, paejot garām dzīvojamām mājām, kuras paliek labajā pusē. Drīz viensasniedzam rehabilitācijas centru “Skaļupes. Rehabilitācijas centrs Līgatne: Vakariņas, Vesperes. Naktsmiers.
2. diena (22.07.2025.) Līgatne – Gančauskas 14,5km
Skaļupes – 3,5km Līgatne – 11 km Gančauskas Rehabilitācijas centrs Līgatne: Brokastis Plkst.7.00 ~ Plkst.8.00 Atgriežamies uz ceļa, pa kuru nācām, un ejam uz priekšu 3.5 km – “Līgatnes pilsēta” Turpinām iet pa galveno ceļu – Cēsu ielu, kas vēlāk, nedaudz nogriežoties pa labi, pāriet Sprinģu ielā. Nonākot no kalna, esam Līgatnes vēsturiskajā centrā. Pa kreisi no mums paliek Līgatnes kultūras nams. Šajā lielajā sarkanajā ķieģeļu ēkā ir arī bibliotēka. Bet ielas labajā pusē ir Līgatnes vīnu darītavas veikals, kurā var nobaudīt arī kafiju, tēja, karstvīnus un Līgatnes saldējumu. Turpinām iet pa Sprinģu ielu, līdz sasniedzam Līgatnes Tūrisma Informācijas Centru, kas ir Sprinģu un Brīvības ielu krustojuma kreisajā pusē. Zīmogs. Veikals. Šī šodien ir pēdējā iespēja papildināt savus ūdens un ēdiena krājumus. Šis posms vietām sakrīt ar populāru gājēju un riteņbraucēju taku, kas ved pretēji mūsu virzienam no Siguldas uz Līgatni, tādēļ vietām redzēsim virziena rādītāju ar ejošu vīriņu, mums pretējā virzienā. Turpinām savu ceļu no Līgatnes Tūrisma informācijas centra, kur nogriežamies pa labi uz Brīvības ielu. Ejam gar Līgatnes upīti, līdz nonākam pie bijušās Līgatnes Papīrfabrikas vārtiem. Pirms vārtiem griežamies pa kreisi un kāpjam kalnā līdz Gaujas ielai. Dodamies pa labi pa Gaujas ielu 1,6 km līdz krustojumam, Gaujas iela 18 mums pievienojas mācītājs ar sievu. Ktustojumā Gaujas iela nogriežas pa labi, bet mēs griežamies pa kreisi uz Dārza ielu, sekojot zīmei – “Līgatnes dabas takas”. Pēc 250 m, ceļam sadaloties, turamies pa labi, un turpinām iet pa Jumpravas ielu. Apmēram pēc 1,4 km pa labi no ceļa atdalīsies taka un dodamies pa to iekšā mežā. Skatu vietā pie Gaujas - Laudes. Pēc 300 m nonākam ūdens tūristu atpūtas vietā “Katrīnas”, kur ir labierīcības. Turpinām ceļu un nedaudz tālāk no Gaujas krasta paveras skaists skats uz Katrīnas iezi Gaujas otrā krastā. Nākamos 1,5 km ejam pa taku tieši gar Gaujas krastu, pēdējā atpūtas vietā Pusdienas. Līdz paņemtais. Atpūta. 1h. Šķērsojam nelielu upīti pa mazu pašdarinātu tiltiņu (baļķi). Turpinām iet taisni pa taku. Takai sazarojoties, griežamies pa labi, uzejot uz Botānikas takas. Šeit gājēju drošībai putnu būrītis ir marķēts ar divām zīmēm. Turpinām iet pa šo meža taku. Atpūtas vietā Rekolekciju vieta. 1h. Turpinām iet pa šo meža taku līdz tā iznāk pļavā. Turpinām ceļu klusējot 1h. Te griežamies pa kreisi, turpinot iet pa Botānikas taku, līdz taka iziet uz asfaltēta ceļa pie lauku mājām. Te griežamies pa kreisi un pēc dažiem metriem pa labi, izejot uz lielāka asfaltēta ceļa. Ejam tikai taisni, līdz asfaltētais ceļš pāriet skaistā līkumainā zemes ceļā. Turpinām iet taisni, nekur nenogriežoties. Ceļa labajā pusē atkal ir redzama Gauja. Pēc 1 km no ceļa pa labi atzarojas taka, kas mūs ieved mežā. Taka mūs atkal aizved uz Gauju un turpmāk mēs kādu laiciņu iesim pa šo meža taku gar Gauju. Sadalamies pāros: pāri izvelk jautājumu, par kuru viens ar otru dalīsies pārdomās. Pa ceļam Gaujas malā ir atpūtas vieta, arī sausā tualete. Būs jāšķērso gan tiltiņš, gan jākāpj pa stāvām trepēm. Pēc 3 km meža ceļš met līkumu pa kreisi par 90 grādiem un, turpinot iet, mēs drīz vien iznākam no meža pie Kristīgo nometņu atpūtas centra Gančauskas. Kristīgo nometņu atpūtas centrs Gančauskas: Turpinām pāru uzdevumu. Bībeles studijas 2h. Vakariņas. Naktsmiers.
3. diena (23.07.2025.) Gančauskas – Sigulda 16km
Kristīgo nometņu atpūtas centrs Gančauskas: Brokastis Plkst.8.00 Turpinām iet taisni pa lauku ceļu nepilnus 2 km, pēc kāda laika izejot caur lauku saimniecību. Drīz vien no lauku ceļa pa labi atdalās mazāks ceļš, kas mūs ieved mežā. Pārsteigums! Koka zaros katrs svētceļnieks atrod sev dāvanu – lina maisiņā paslēptu Dieva vārdu. Dāvaniņas paliek arī citiem svētceļniekiem. Pēc 50 m nākamajā krustojumā atkal izvēlamies ceļu pa labi, sekojot virziena rādītājam “Sigulda 9,5 km”. Ejam 0.5 km taisni pa meža ceļu līdz krustojumam, kur no šī ceļa pa labi atdalās cits ceļš. Griežamies pa labi. Pēc 300 m nākamajā krustojumā griežamies pa kreisi un nonākam uz meža takas. Apmēram pēc 1,2 km taka met līkumu pa kreisi, lai apietu priekšā esošo lauku saimniecību. Laudes. Kādu laiku ejam taisni pa taku, tad šķērsojam ceļu, kas ved uz saimniecību un turpinām iet pa taku. Līkumainā meža taka pēc 1.5 km noved līdz koka tiltiņam pār nelielu upīti. Pārejam tai pāri un nonākam aprīkotā atpūtas vietā – Kempings Bērzi, kur ir galdi, soli, ugunskura vietas, sausā tualete un koka nojumes nakšņošanai. Rekolekciju vieta. 1h. ~Plkst. 11.30 No atpūtas vietas taka virzās gar meža malu, attālinoties no Gaujas. Pēc 150 m šķērsojam grantētu autoceļu un turpinām ceļu pa meža taku. Pēc 600 m, kur taka pievienojas zemes ceļam, turamies pa labi pa zemes ceļu gar Gauju. Pēc 2 km šķērsojam tiltiņu un pakalnā pa kreisi no mums paliek lauku mājas. Pēc 1,1 km no ceļa pa labi atzarojas taka uz Gaujas pusi, nogriežamies pa šo taku gar Gaujas krastu. Pēc 500 m, takai pievienojoties zemes ceļam, turpinām iet pa šo ceļu pa labi. Pusdienas - īdz paņemtais. Atpūta. 1h ~Plkst.14.00 Pēc 1 km sasniedzam tiltiņu pār Vējupīti. Mūsu ceļš ved pāri tiltiņam kā norāda virziena rādītājs “Tilts pār Gauju”. Pa taku ejam garām atpūtas vietai “Vējupīte”. Pāri Gaujai paveras skats uz Turaidas pili. Iespējams, ka vasarā pļavās aiz atpūtas vietas ierīkotas savvaļas govju ganības. Turpinām iet pa gājēju taku virzienā “Tilts pār Gauju”. Sasniedzot norādi “Tilts pār Gauju 270m ” esam pie koka kāpnēm, kas pa kreisi ved kalnā. Kāpjam Krusta kalnā. Pārejot pāri Krusta kalnam, sākam kāpt lejā un nākamajā krustojumā griežamies pa kreisi, lai gar kalna sānu uzkāptu Livonijas ordeņa pils kalnā. Kalna virsotnē atrodas Ordeņa pils drupas un kafejnīca. Turpinām ceļu pāri gājēju tiltiņam garām Siguldas Jaunajai pilij, cauri pils parkam uz grezniem pils vārtiem. Izejam aiz vārtiem un pēc 100 m esam atnākuši līdz baznīcas dārzam. Dodamies pa gājēju celiņu tieši uz Siguldas Evanģēliski luterisko baznīcu. Siguldas draudze dibināta jau tālajā 1225. gadā. Ir saglabājušās ziņas, ka gadu vēlāk pie Siguldas pils uzcelta arī pirmā baznīca. Nav gan ziņu par tās izskatu, taču minējumi ļauj domāt, ka tā varētu būt celta no koka. Mūra dievnams šai pašā vietā uzcelts vēlāk un rakstos pirmoreiz pieminēts 1483.gadā kā Svētā Bērtuļa baznīca. 1936. gadā iesvētīja jauno altāri ar Jāņa Roberta Tilberga gleznu „Kristus Ģetzemenes dārzā”. Padomju varas gados, laikā no 1965. līdz 1990. gadam Siguldas baznīca plašā apkaimē bija vienīgais darbojošais dievnams, ko izmantoja dažādu konfesiju ticīgie. Svētbrīdis plkst.17.00 Mācītājs: IngusDāboliņš Turpinot ceļu gar baznīcu, šķērsojam Cēsu ielu un nogriežamies pa kreisi uz Raiņa ielu. Ejam pa šo ielu līdz Raiņa iela krustojas ar Oskara Kalpaka ielu (sākas šī iela kreisajā pusē), griežamies pa kreisi un ejam līdz Siguldas sporta centram. Izejam pa labi uz Krišjāņa Barona ielu. Šķērsojam Atbrīvotāju ielu un nonākam pie naktsmītnēm - Siguldas vidusskola. Vakariņas. Vakara aplis. Naktsmiers.
4. diena (24.07.2025.) Sigulda - Krimulda 13,5 km
Ceļa posms no Siguldas uz Krimuldu ir gleznains un ved pa klusiem meža ceļiem. Siguldas vidusskola. Ceļamies plkst.8.00, brokastiņas, gatavojamies ceļam. Izejam uz Atbrīvotāju ielas un dodamies pa kreisi 550m, pie Viesu mājas “Parks” ceļi sadalā dodamies pa kreisi, iznākam uz Dārza ielas, griežamies pa labi, pēc 40 m krustojumā pagriežamies uz Rūdolfa Blaumaņa ielu, ejam 270m līdz Viestura ielai, pagrieziens pa labi, ejam pa Viestura ielu 270m, Pagrieziens pa kreisi uz Raunas ielu pēc 170m labajā pusē Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca. Pa Trimpus ielu dodamies līdz ielas galam, kur griežamies pa labi un dodamies pa Gāles ielu uz priekšu, līdz nonākam krustojumā pie dzelzceļa sliedēm. Šķērsojam krustojumu, pa gājēju pāreju šķērsojam dzelzceļa sliedes (pa labi redzama Siguldas dzelzceļa stacija), un tad dodamies tālāk uz priekšu, līdz nonākam Krišjāņa Valdemāra ielas sākumā. Pa labi no mums ir Jāņa tirgus, kur Iespēja nopirkt ko ēdamu, pa kreisi – kafejnīcas. Dodamies pa Krišjāņa Valdemāra ielu līdz ielas galam, krustojumā griežamies pa labi un turpinām ceļu pa Šveices ielu. Pēc 250 metriem nonākam pie krustojuma ar Leona Paegles ielu, kur griežamies pa kreisi. Te ir “Maxima” lielveikals, kas ir pēdējais veikals šajā posmā un kur var pagūt nopirkt visu, kas nepieciešams turpmākajam ceļam. Turpinām iet pa Leona Paegles ielu taisni uz priekšu un pēc 600 metriem sasniedzam Svētku laukumu. Dodamies tālāk uz panorāmas ratu. Uzreiz aiz tā griežamies pa labi un dodamies tālāk pa parka celiņu uz gaisa trošu pārcēlāja stacijas pusi (“Sigulda Adventures”), taču neaizejam līdz galam, bet pirms stacijas ēkas un stāvlaukuma griežamies pa kreisi. Tur stāvas koka kāpnes ved lejup uz Gaujas tiltu, šķērsojam to. Aiz tilta kreisajā pusē gājēju ceļš noved mūs Krimuldas mežā. Te ceļš sadalās, bet mēs griežamies pa kreisi – Piķenes kraujas un Murjāņu virzienā. Taka ievijas pļavā pie koku pudura, ja neganās govis, tad laba vieta- Rekolekcijuvieta. 1h Turpmākais ceļš vedīs pa Krimuldas mežu gar kalna sānu, brīžiem izvedot līdz Gaujai un pa ceļam atsedzot gleznās Gaujmalas smilšakmens klintis un kraujas. Pēc nepilniem diviem kilometriem sasniedzam Piķenes krauju, kas stiepjas vienu kilometru un ir 70-80 m augsta ar vairākām alām un atsegtām smilšakmens klintīm. Turpinām iet gar krauju, pa ceļam varam aplūkot Mazo Velnalu un majestātiskās Velnalas klintis. Ceļš gar Gaujmalas klintīm aizved mūs līdz gājēju tiltam pār Gauju. Pie tilta griežamies pa labi, uzkāpjam līdz nākamajam krustojumam, kur atkal griežamies pa labi Lielā Akmens virzienā un dodamies pa taku, kas ved mūs augšup kalnā. Nākamajā taku krustojumā izvēlamies ceļu pa labi, turpinām iet līdz nākamajam krustojumam, kur pa kreisi atzarojas gājēju ceļš uz Murjāņiem. Izvēlamies ceļu uz Murjāņiem. Pēc neilga laika taka krasi pagriezīsies pa kreisi. Griežamies arī mēs, un turpinām iet pa taku cauri mežam. Ejam pa taku, sekodami norādēm uz Murjāņiem. Pa ceļam šķērsojam mazu upīti un pēc 2,5 kilometriem nonākam pie nākamā tiltiņa pār upīti. Ceļš pāri šim tiltiņam ved uz Lielo Akmeni, taču mēs turpinām iet gar Runtiņupīti pa Kubeseles taku uz Krimuldas baznīcu. Taka aizved mūs līdz Saulstaru klintij un alai pie Runtiņupītes. Tālāk taka ved gar upīti uz Krimuldu. Pēc nepilna kilometra sasniedzam Kubeseles alu, un mums paveras skats uz kalnā esošo seno Krimuldas mācītājmāju. Dodamies pa taku līdz kāpnēm, kas ved augšā kalnā, uzkāpjam pa tām, un mūsu skatam paveras Krimuldas baznīca. Dodamies baznīcas virzienā, šķērsojam tiltiņu un esam klāt. Plkst.14.00 Māsas Initas sagādāts pārsteigums - usdienas. Līdz paņemtais ar karsto ūdeni. Plkst.15.00 Meditācijas ceļš, labirints un stāsts par Camino Latvia aizsākumiem, šo-dienu un rītdienu - vada Linda Straume – evanģēliste, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja, tulkotāja, lektore, kultūrvēstures un starpkultūru komunikācijas speciāliste, filoloģe, viena no Camino Latvia ceļa veidotājām un uzturētājām. Svētbrīdis pie Gaujas – vada mācītājs Ingus Dāboliņš. Vakara sarunas, kas pāraug nakts sarunās.
5. diena (25.07.2025.) Krimulda – Vangaži 19 km
Krimulda – 12.5 km Rāmkalni – 2 km Medību pils – 4,5 km Vangažu evaņģēliski luteriskā baznīca Krimuldas mācītājmuiža: Brokastis Plkst.8.00 Šoreiz taka būs ļoti daudzveidīga. Ceļš sākas pie Krimuldas baznīcas. Šodien ir jākāpj lejā no Kubeseles pilskalna pa kāpnēm pie mācītāja mājas, pa kurām ceļinieks vakar uzkāpa. Ceļa rādītājs – “Kubeseles dabas un vēstures taka”. Pēc apmēram 500 metriem sasniedzam lauku ceļu – šeit ir jādodas pa kreisi. Ceļš ievijas mežā, tā labajā pusē paliek Vecā kapsēta jeb Baronu kapi. Ceļš ir aprīkots ar oranži zaļām gājēju/riteņbraucēju ceļa norādēm. Aptuveni 600 metrus ejam pa ceļu caur mežu. Starp kokiem var saskatīt Gaujas kapus. Dodamies lejup pa kalna taku, kura apmēram 200 metrus ved lejup pie Gaujas, līdz sasniedzam taku krustceles ar norādēm Sigulda / Murjāņi. Ceļš jāturpina Murjāņu virzienā. Bet ir iespēja nokāpt vēl lejup līdz Plostnieku enkurlīcim, kur atrodas atpūtas vieta ar galdu un soliem. Visā ceļa posmā gandrīz līdz pat Rāmkalniem mūsu ceļš iet pa pastaigu taku “Lasīttaka”. Šis maršruts ir Imanta Ziedoņa muzeja iniciatīva, kas radīts, iedvesmojoties no Ziedoņa grāmatas “Es, cilvēks, pasaulē”, un to apzīmē brūnas norādes ar “kāpnīšu” simbolu (tās ir redzamas jau sākot no Siguldas tilta) pie ceļa norādes zīmēm Sigulda / Murjāņi. Noejot nedaudz vairāk kā 1 km, taka strauji pagriežas pa labi, arī šeit par to brīdina Lasīttakas brūnā ceļazīme, virziens – Murjāņi. Pēc apmēram 700 metriem mežs beidzas, mēs izejam uz grants ceļa, kur jāgriežas pa kreisi (ceļazīme norāda uz Murjāņiem). Dodamies garām pļavām, laukiem un senām privātmājām. Šis ceļa posms ir ļoti gleznains un ceļiniekam patīkams. Pēc nepilniem 2 km izejam uz asfaltēta šķembu ceļa ceļa V92, kurš ved uz Sunīšiem. Griežamies pa kreisi, sekojot Lasīttakas / Murjāņu ceļazīmei. Pa šo ceļu jāiet neliels gabals – apmēram 500 metri, kur, sekojot Lasīttakas norādei, jānogriežas pa kreisi. Plats lauku ceļš vēl pēc aptuveni 500 metriem izved mūs uz asfaltēta ceļa, kur jānogriežas pa kreisi, par ko jau atkal vēstī Lasīttakas / Murjāņu ceļazīme. Nepilni 500 m pa asfaltēto ceļu, līdz brūnā ceļa norāde liek nogriezties pa labi, uz zemes ceļu, kurš ved uz kokaudzētavu “Zābaki”. Veicam vēl ap 500 metru pa skaistu līkumotu ceļu, līdz Lasīttakas / Murjāņu ceļazīme liek pagriezties pa labi, kur pēc nedaudz vairāk kā 500 metriem jau atkal izejam pie Gaujas. Pa ceļam uz Gauju ceļa malā redzama “Latvijas Finiera” darbinieku 2001.gadā iestādītā Ozolu audze. Pie Gaujas šeit ir ierīkota koka laipa, pa kuru pāri vecupei var nokļūt tieši Gaujas upes krastā. Pēc pavisam maza gabaliņa Gaujas krastā ir ierīkota atpūtas vieta ar galdiem, ugunskura vietu un lauku tualeti. Šeit viss aicina ceļinieku piesēst un atvilkt elpu, priecājoties par dabas skaistumu. Rekolekciju vieta. 1h Pa ceļam, mazu gabaliņu aiz atpūtas vietas, atrodas interesants dabas objekts – Bada grava. Tā izveidojusies palu strauta darbības ietekmē un tās dziļums ir apmēram 27 metri, platums līdz 50 metriem, bet garums 335 metri. Uz gravu var paraudzīties no augšas, uzkāpjot pa taciņu, kura ir labiekārtota ar virvju margām, bet var doties arī tieši gravā iekšā, kur pēc pirmajiem 20 metriem gājējam paveras aizraujoši skati ar vairākiem klinšu atsegumiem. Kad grava aplūkota, turpinām iet gar Gauju, dažviet ceļam ievijoties mežā. Aptuveni pēc 3,5 km redzam pēdējo Lasīttakas ceļazīmi – tā norāda pa labi, uz Ziedoņa muzeju. Turpinām iet uz priekšu gar Gauju, virziens Murjāņi. Vēl pēc aptuveni 1,5 km, kad priekšā jau redzams tilts pāri Gaujai pie atpūtas vietas “Rāmkalni”, ceļš ved pa labi pāri koka laipai-tiltiņam. Šeit Lojas upes krastā ir ierīkota atpūtas vieta ar galdiem un lauku tualeti. Pusdienas - līdz paņemtais. Atpūta. 30min. Dodamies pa kreisi līdz autoceļam A3, pa tiltu šķērsojam Gauju un nokļūstam atpūtas kompleksā “Rāmkalni”. Pie “Rāmkalniem” uzmanīgi šķērsojam autoceļu Murjāņi–Valmiera Pretī redzam info stabiņu ar norādi ceļu turināt pa kreisi. Pa smilšainu taku uzkāpjam kalnā, paralēli autoceļam, un pēc 300 metriem pagriežamies pa labi uz gājēju ielu. Turpinām ceļu caur privātmāju rajonu, pēc 350 metriem pagriežamies pa labi. Sākas asfaltēts ceļš, kurš pēc nākamiem 350 metriem izved uz lielākas nozīmes ceļa, kur notiek auto satiskme. Sekojot zīmēm ceļa malās , sasniedzam pagriezienu un Velna alu . Tālāk pa smilšainu zemes ceļu, kuram kreisajā pusē atrodas Diska golfa laukumu vietas, turpinam ceļu līdz LVM atpūtas vietai, kas ierīkota, lai cilvēki varētu dodies pēc ūdens uz Svētavotu. Turpinām ceļu taisni aiz barjeras, kur aizliegts braukt ar auto , un sasniedzam info stendu virs Velnalas, pie kura ceļš tālāk ved pa kreisi. Ejam pa Mednieku Spēka taku, sekojot virzienam un norādēm uz Medību pili. Taka patiesi ir interesanta – tiltiņi, kāpnes, skatu laukumiņš un citi takas papildinājumi padarīs pastaigu visai interesantu. Mednieku Spēka takas noslēguma posmā, pēc noietiem 650 metriem, varenu ozolu ieskautā pļaviņā iekārtota vigvama tipa atpūtas vieta ar soliem un ugunskura vietu. Atpūtas vieta. 30 min. Šķērsojam tiltiņu, griežamies pa kreisi un dodamies augšup pa kāpnēm. Uzkalniņā sasniedzam Medību pili. Nonākot uz ceļa aiz Medību pils, pa labi ved ceļš uz naktsmājām – atpūtas bāzi “Zuši”, bet mēs griežamies pa kreisi un apmēram pēc 150 metriem nonākam uz ceļa krustojuma, kurš atrodas apdzīvotā vietā Inčukalna Kārļzemnieki. Turpinām ceļu klusējot 1h. Aicinājums pārdomāt – Ko saņēmu svētceļojumā. Nogriežamies pa labi uz platu grants ceļu, kurš ved uz Vangažu ev. lut. baznīcu, bet uzreiz pēc 50 metriem, strauji nogriežamies pa kreisi uz smilšaina meža ceļa. Te šķiramies no Mežtakas marķējuma zīmēm. Pēc 500 metriem ceļš sadalās, dodamies pa labi un tad vēlreiz pa labi, izejot un turpinot iet pa platāku meža ceļu taisni uz priekšu. Pēc 570 metriem parādās ceļš, kas aizved pa kreisi, bet mums jāturpina iet taisni gar mājām “Jaunsilas”. Pēc 670 metriem vēl viens ceļš atzarojas un aizved pa kreisi it kā atpakaļ, bet mums jāturpina tikai taisni. Pēc 200 metriem pa labi mežā aiziet plata stiga, bet mums jāturpina pa kreisi, pa grants ceļu, kuru pēc 150 metriem šķērso stiga. Turpinām iet taisni. Pēc 250 metriem izejam klajumā – ceļu šķērso plata izcirsta stiga, kurā stalti slejas milzīgi elektrības stabi. Pēc 550 metriem ceļu šķērso vēl viena stiga, bet mēs turpinām iet taisni. Pēc 900 metriem nonākam krustojumā, kur labajā pusē 160 metru attālumā ieraugam baznīcu. Esam nonākuši pie Vangažu evaņģēliski luteriskās baznīcas, kuras pirmsākumi meklējami jau 1630. gadā, bet šo mūra baznīcas ēku uzcēla 1789.gadā. 1.pasaules karā baznīca tika izpostīta, to atjaunoja 1935.gadā. Trešo atdzimšanu tā piedzīvoja 1992.gadā. ~Svētbrīdis plkst.18.00 Mācītājs Uldis Priede. Vangažu LELB draudzes sarūpētas vakariņas! Ļoti sirsnīgi!
1.diena (22.07.2024.) Valka – Turna 20kmCeļš
vijās caur pilsētu, turpinājās pa gājēju ceļiem, tālāk pa grants ceļiem caur
mežiem un laukiem. Oficiālais etapa sākums Putraskalnā, 70 m attālumā no
Igaunijas robežas. Skatu tornim blakus atrodas Camino Latvia robežstabiņš. Vieta,
kur paveras unikāla iespēja pilsētas centrā vienlaikus atrasties divās valstīs
– ar vienu kāju stāvot Latvijā, ar otru – Igaunijā, vienā rokā turot “saldējumu”,
otrā rokā – “jäätis”. Jāpalūko, kurā rokā saldējums izkusīs ātrāk – Latvijas
ziemeļos vai Igaunijas dienvidos. Paugura nosaukuma Putraskalns (igauniski –
Pudrumägi; vāciski dēvēts – Buttersberg) izcelsme varētu būt saistīta ar
avotiem, kas tā virsotnē pavasaros veido purvainu vietu. Teika vēsta: Senāk
igauņiem ar latviešiem bijuši lieli kari. Reiz latviešu karapulks nonācis līdz
robežai un apmeties kalnā atpūsties. Vārījuši lielu katlu ar putru, lai tiek
spēks karot. Pulciņš igauņu tikmēr sanākuši kopā, noliekuši pie zemes prāvu
koku, uztaisījuši milzīgu lingu un laiduši uz latviešu nometnes pusi ar akmeni.
Smagais akmens trāpījis taisni paša katlā, tā, ka visa putra izšļakstījusies.
Arī karošana līdz ar to izjukusi. No tā laika kalna virsa bieži vien staigna,
kur jāmaisās reizēm kā pa putru. Tā arī paugurs iesaukts par Putraskalnu.
Valkas-Lugažu
luterāņu baznīca – SVĒTBRĪDIS. Lugažu baznīcas vārds vēstures avotos pirmo reizi parādās
1477. gadā. Būtiskākās pārbūves baznīcai ir bijušas 1729. un 1755. gadā, kad tā
uz gruvešiem būvēta no jauna. Tās tornis un interjers 1910. gadā atjaunots pēc
pamatīga ugunsgrēka 1907. gadā. Ir vērts ieiet baznīcā un apskatīt tās
vienkāršo, bet cēlo interjeru. Katrs attiecīgās pārbūves laika periods baznīcai
ir atstājis savas iezīmes. Te sastopamas gan gotikas, gan klasicisma iezīmes,
gan arī nacionālais romantisms. Torņa zvans ir liets 1777. gadā. Stilistiski
dievnams būvēts kā bazilikas tipa baznīca – vienkārša un askētiska, jo tā līdz
20. gadsimta sākumam veica lauku dievnama funkcijas. Mūsdienās Valkas Lugažu
ev. luteriskā baznīca pilda dievnama funkcijas, bet baznīcas tornis kalpo arī
kā skatu tornis.
No
Valkas-Lugažu luterāņu baznīcas turpinām
ceļu uz Valkas Meža kapiem. Pa mazu taciņu dodamies lejā uz estrādi. Turpinot ceļu
sasniedzam Zāģezeru – REKOLEKCIJU VIETU.Šis ir lielisks atpūtas punkts, pirms dodamies pa lauku
un mežu ceļiem. Zāģezera platība – 13ha. Zāģezers
(Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes
ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais
dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m.
Lugažos
lieliskā piknika vietā ar nojumi, galdu un soliem labai atpūtas pauzei – PUSDIENAS.
Tiltiņš pār Rikandu. ĪSĀ ATPŪTAS VIETA. Šeit
pa kreisi paveras skats pār Burgas pļavām, kur ligzdo un pulcējas daudz putnu.
Turnas
tautas nams. Vieta, kur satikties, priecāties un rast
iedvesmu! NAKTSMĀJAS.
2.diena. Turna- Strenči 24km
Šīs dienas etaps ved lielākoties pa lauku ceļiem.
Turnas Tautas nams - laudes – rīta lūgšana
- brokastis. Izejot no Tautas nama pēc 500 m smilšu ceļa kreisajā pusē
lieliska LVM iekārtota peldvieta ar ģērbtuvi un galdu ezera Valdis krastā.
Tālāk pa meža ceļu. Kad sasniedzam nozīmīgāku braucamo ceļu, turpinām līkumoto
ceļu gar laukiem, mājām, ganībām. Iesim gar mājām Zaķi, bet pie
saimniecības Jaunrūķi Rekolekciju vieta.
Pēc Rekolekcijām dalībnieki tiek sadalīti pāros, lai
pārrunātu Rekolekcijās dzirdēto. Seko mājasMAZRŪĶI, VECRŪĶI, bet ceļa kreisajā pusē paslēpies pats
RŪĶU ezers.Turpinām
ceļu vēl 4 km. Tad atrodam kādu ēnaināku vietu pusdienām. Puiši Ivars un Juris
sagādājuši gan karsto, gan veldzējošu akas ūdeni.Ceļu turpināsim 1h klusumā.
Sasniedzam Sedas upi un to šķērsojam. V veida krustojumā
dodamies pa kreisi Ēveles virzienā. Pēc 3 km seko nākamais V veida krustojums,
sekojam norādei Jērcēni.
Nākamie 6 km jāmēro pa gluži taisnu grantētu ceļu, kur kreisajā pusē varam
vērot putnu pulcēšanās vietas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta purvu zonas
teritorijā. Šajā ceļa posmā jābūt piesardzīgam, jo automašīnas to šķērso lielā
ātrumā, jo posms ir tik taisns kā stiga.
Sasniedzot Jērcēnus centrā ir parks, ūdens ņemšanas vieta, atpūta.
Vēlamies ātrāk sasniegt Strenčus, no Jērcēnu centra dodamies
taisni līdz norādei “Jērcēnu akmens 1,2 km”, dodamies šajā virzienā pa skaistu,
klusu grants ceļu. Visapkārt lauki un pļavas. Pēc 3 km iznākam uz asfaltēta
autoceļa. Pagriežamies pa kreisi un uzmanīgi gar ceļa malu dodamies uz Strenčiem,
kas atrodas 3 km attālumā. Sasniedzam Strenču evaņģēliski luterisko baznīcu. Dievkalpojums.
Strenču pamatskolānaktsmājas, vakariņas,dienas noslēguma aplis.
3. diena. Strenči – Valmiera 29kmKoka skulptūru – Plostnieku parks. Trešo dienu sākam ar laudēm – rīta lūgšanām.
Gar Gaujas krastu, sekojot dzeltenajām bultām, dodamies
līdz tiltam. Tilts pār Gauju Strenčos ir ievērojams ar to, ka tas ir otrs
vecākais dzelzsbetona tilts Latvijā. Celts 1909. gadā. Tilta platums 4,5 m
ticis aprēķināts tā, lai braucot var izmainīties divi zirgu pajūgi. Pirms
rekonstrukcijas tas bija vienīgais tilts Latvijā, ko sedza triju veidu segumi –
koks, asfalts un bruģis. Šķērsojam tiltu ar īpašo dēļu/ bruģa segumu. Tālāk
seko asfaltēts ceļš caur mežu. Ceļa labajā pusē iemīļotas makšķernieku vietas
pie Gaujas. Pēc 1, 6 km sasniedzam apdzīvotu vietu Ūdriņas. Ejam garām mājām un
pa šauru meža ceļu tālāk tieši gar Gauju līdz šķērsojam dzelzceļu. Turpmākos
5,5 km plats grants ceļš ved caur izcirtumiem, plašu priežu mežu ar ogulājiem,
gar sēņotāju iecienītām vietām. Šķērsojam Rušupīti.Tālāk pa taisnu meža ceļu līdz rekolekciju vietai.Pēc Rekolekcijām dalībnieki tiek
sadalīti pāros, lai pārrunātu Rekolekcijās dzirdēto.To darām, ejot uz apdzīvotu vietu Pūpoli. Skaisti iekopti dārziņi
šeit iepriecina ik uz soļa. Un atkal asfaltēts ceļš caur mežu. Dzelzceļa malā,
ceļa labajā pusē, mājas Dūjas.Laipni
saimnieki mums atvēl pusdienu vietu. Tālāk ejam
līdz lielam autoceļam, nogriežamies pa labi uz Brenguļiem. Brenguļu alus
darītavas alus sēta. Šķērsojot Abula upi, uzreiz nogriežamies uz ceļa pa labi.
Drīz ceļš pārtop par taku, kas
pietuvojas Abulam. Ceļš vijas gar upes krastu pa Abula dabas taku ar vairākām
atpūtas vietām un soliņiem. Abula upes takas krāšņākais posms- no Brenguļiem
līdz Abula ietekai Gaujā (7 km). Šeit paveras skati, cik ļoti dažādi var būt
upes krasti. Kādu daļu takas mēdz dēvēt arī par Mīlestības taku, jo šeit
vīrišķīgais Abuls saplūst ar koķeto Gauju... Sasniedzam atpūtas vietu pie Abula
ietekas Gaujā.Pa meža ceļiem ejot
cauri vairākām mājsaimniecībām, sasniedzam Valmieras robežu. Pa labi aizaugušu
meža ceļu (taku) no kalna lejā augšā, lejā augšā ejam līdz gājēju tiltam pār
Gauju. Tilts slēgts remonta dēļ. Negaisa dēļ esam izmirkuši līdz vīlēm. Caur
pilsētu dodamies līdz sasniedzam Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes namu, kur ir
mūsu naktsmājas. Dienas noslēgums Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā - dievkalpojums. Baznīcas celtniecība sākta 1283.gadā, līdz
mūsdienām teju pilnībā saglabājot baznīcas viduslaiku izskatu.Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir viens no
nozīmīgākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā ar labi saglabājušos
viduslaiku telpisko struktūru un maz izmainītu ārējo veidolu. Tā kā baznīcas
celšanas vieta tikusi iesvētīta un pamatakmens likts 28. oktobrī, Sīmaņa dienā,
tai dots nosaukums par godu šim Kristus māceklim. Mūs viesmīlīgi uzņem mācītājs
Modris Īvāns. Draudzes namā vakariņas,
vakara aplis.
4.diena. Valmiera
– Liepa 24kmŠodienas
etaps ved pa mežiem un laukiem, caur mazām apdzīvotām vietām. Veikala pa
ceļam nav, iesakām pārtiku un dzeramo ūdeni paņemt līdzi visai dienai!Valmieras
Sv. Sīmaņa Draudžu namā brokastis, svētbrīdi.Posms
sākas pa taku gar Gauju. Ejam pa to taisni līdz sasniedzam Dzelzs tiltu pār Gauju.
“Dzelzītis” – industriālā mantojuma objekts, tērauda konstrukcijas dzelzs tilts
pār Gauju
izbūvēts 1911. gadā. Ceļš gar Gauju. Tad pamazām pārtop par taku, līdz sasniedzam
nākošo tiltu. Ejam taisni zem tilta un pēc tam turamies pa taku pa kreisi. Šķērsojam
augstsprieguma elektrības līniju. Nonākam pie atpūtas kompleksa “Gaujas priedes”.
Pēc 1,6 km sākas vasarnīcu ciemats DKS Gauja, ejam taisni. Iznākam krustcelēs,
laipni saimnieki mums atvēl savu pagalmu rekolekcijām un pusdienām. Ducina
pērkons, kas mūs nenobiedē. Pēc rekolekcijām dalībnieki tiek sadalīti pāros,
lai raitā
solī ceļojot tālāk, pārrunātu dzirdēto. Griežamies pa labi un pa meža ceļu ejam vairākus
km līdz nonākam pie šosejas. Bet pirms pašas šosejas ir mazs asfaltēts ceļš, kurš
strauji pagriežas pa labi. Ejam pa to! Pēc 150 m kreisajā pusē ieraudzīsiet
taku uz leju,
uz gājēju tiltiņu – dodamies turp pāri upītei, tad augšā kalnā, līdz nonākam
atkal šosejas
tuvumā, ceļš jāturpina pa meža ceļu. Esam nonākuši apdzīvotā vietā “Līči”. Ceļš
turpinās pa asfaltētu ceļu gar vecās sanatorijas daudzajām ēkām tikai taisni uz priekšu
līdz pēc 1.2 km esam sasnieguši apdzīvotu vietu “Iemetēji” - pusdienu vieta. Ejot
taisni starp mājām, ceļš ievijas mežā. Pāri strautiņam, pēc ceļu līkločiem sasniedzam
atpūtas vietu “Grīviņi”. Te ir piknika un ugunskura vietas, var uzcelt teltis, vienkārši
atpūsties, izpeldēties. Ceļu turpināsim 1h klusumā. Turpinām
3km iet pa meža ceļu. Tad 3,1km jāiet ļoti organizēti un uzmanīgi pa ceļiem ar dzīvu
satiksmi līdz ieejam Liepā. Drīz sasniedzam naktsmājas – Liepas metodistu baznīcu.
Mūs silti sagaida viena no saimniecēm. Ērti iekārtojamies vairākās telpās. Vakariņas,
svētbrīdis, vesperes – vakara lūgšanas, dienas noslēguma aplis.
5.diena. Liepa – Cēsis
Mežonīgs posms pa mežiem, Gaujas stāvajiem krastiem, gravām un pāri laukiem. Liepas metodistu baznīcā laudes – rīta lūgšanas, brokastis. Liepas līdz Līču-Laņģu klintis takai 3km. Ejam šajā virzienā pētot dabu un priecājoties par klinšu varenumu, alu daudzveidību, strautiņu čalošanu. Līču – Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. No klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti, kas izgrauzuši klintīs dažāda garuma alas un nišas. Līču klintis ir diženas, līdz 30 m augstas un ap 200 m platas smilšakmens klintis. Laņģu klintis ir 11 m augstas. Laņģu klintis atrodas uz dienvidiem no Līču klintīm, lejpus Renču strauta. No Lielās Laņģu alas iztek Bezdibeņa avots. Ala ir 48 m gara un bez dibena. Tajā ir vismaz 4 m dziļš avota ūdens. Pie informācijas stenda lielā taka griežas pa kreisi, bet mēs turpinām ceļu pa labi gar Gaujas malu.
Tā kā atrodamies Gaujas nacionālajā parkā, daba tiek saglabāta maksimāli autentiski un ne vienmēr meža ceļi un takas attīrīti no kritušiem kokiem vai zariem. Pēc 1.2 km ceļš met līkumu, nemanot pārtop par taku līdz ir sasniegta ūdenstilpnes ( attekas ) mala. Ejot pa taciņu gar to, nonākam ūdens šaurākajā vietā, kurai pāri pārmesti baļķu laipiņa. Tiekam pāri un turpinām virzīties pa taku līdz iznākam uz meža ceļa. Tā mūsu ceļš ved pa ceļiem un takām, celiņiem un ceļiem gar Gauju līdz sasniedzam labiekārtotu atpūtas vietu pie Raunas upes ietekas Gaujā. Jauka vieta atpūtai. Tālāk ceļš ved gar Raunas upi un dodamies pa to līdz šosejai Rīga – Valmiera. Te apskatāms piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem. Turpmākos 500 m uzmanīgi jāiet gar šosejas malu līdz labajā pusē būs ceļš ar norādi –Leokādijas. Pa grants ceļu dodamies līdz mājām “Božrauguļi”, saimnieki mums atvēlējuši atpūtas laiku savā privātajā peldētavā. Paldies! Gar lauka malu taisni mežiņā iekšā, pēc nepilna km kalnā redzamas mājas “Noras”, bet labajā pusē redzama atpūtas mājiņa “Skaistuma pietura”. Pusdienas. Rekolekciju vieta. Spēcīgs negaiss. Visi nolemjam doties ar transportu uz dievkalpojumu Cēsīs, bet ceļu līdz Cēsīm turpināt septembrī. Cēsīs Jāņa baznīcā noslēguma svētbrīdis, kuru vada mācītājs Viesturs Rikveilis. Draudzes locekļu stāsts par baznīcas vēsturi. Vēl tikai sirsnīgs grupas/ģimenes apskāviens un ceļš mājup.
6.diena. Skaistuma pietura – Cēsis 17 km
Ceļš pa meža ceļu, taciņām pa kalna kori gar Gauju. Pāri labajā pusē Gaujas krastā ir redzams Kazu iezis. Taka ir īsts izaicinājums, aizaugusi, bet skaista. Nonākam Jāņmuižas centrā. Turpinām ceļu taisni gar autobusa pieturu pa mazu taciņu. Nonākam pie attīrīšanas iekārtām. Ejam pa otro zemes ceļu kalnā.
Turpinot iet tikai taisni, pa meža taku. Pārejam tiltiņu un turpinām iet taisni līdz krustojas taka ar meža ceļu, te griežamies pa kreisi prom no Gaujas. Ejam tikai taisni līdz iznākam uz grants ceļa. Turpinām iet pa lielo ceļu taisni 2.3 km, līdz iznākam uz lielceļa. Pa labi redzams tilts pāri Gaujai, bet griežamies pa kreisi. Uzmanīgi gar lielceļa malu jānoiet 600 m līdz pirmajam lauku ceļam pa labi. Griežamies pa labi un 2.6 km turpinām iet tikai taisni pa ceļu gar laukiem, privātām māju saimniecībām. Pēc vairākiem km sasniedzam militārā objekta žogu. Paejot garām viesu mājai “Gaujaslīči” pa ceļu, griežamies iekšā mežā un ejam augšup kalnā pa meža ceļu, pa smilšaino meža ceļu ejam 1 km, līdz pēc vairākiem līkumiem ejam gar mazdārziņiem augšup kalnā līdz asfaltētajai Turaidas ielai pie daudzstāvu mājām.
Turpinām ceļu pa priekšpilsētu līdz paveras skaists skats uz Cēsu pils un Jāņa baznīcas torņiem. Dodamies pa skaistu līkumotu gājēju taku pāri gravai. Dodamies pa bruģēto gājēju ceļu iekšā Pils parkā. Virzāmies Cēsu pils virzienā, gar estrādi, līdz nonākam pie trepēm. Pārejam pāri laukumam un ejam līdz Svētā Jāņa baznīcai. Vēl saspiežam svētceļnieku pasēs zīmodziņus par veikto ceļu, reģistrējam grupas dalībniekus. Vakariņas kafejnīcā un ceļš mājup. Svētceļojums 2024 turpinās mūsu sirdīs!
|
